Sveiki mīļie draugi.

Tā kā esam slinkas un negribam savus piedzīvojumus katram no Jums atkārtot 100x, tad nu izveidojām šo blogu, kurā varēsiet uzzināt kā mums iet svešajā zemē.
Kā jau Jūs zinat 23.augustā ar lielām bēdām pametām Jūs. Ar lielām pretrunām aizvilkāmies līdz lidmašīnai, kura, starp citu, bija rozā. Lidmašīnā apsēdāmies blakus Krievu jauneklim ar seksīgāko frizūru ever. Lidmašīnas pilots piekopa agresīvo lidošanas stilu, bet ar to visu ieradās Eindhovenā 30min par vēlu. Jāpiemin, ka īsi pirms nolaišanās pilots izlēma lidot augšup nevis lejup.

Čoinais frizūriņš

Kate pie rozā bumbuļa!

Saņemot savus „heavy” koferus secinājām, ka tie ir kļuvuši daudz smagāki. Tad nu devāmies uz pirmo autobusu, pa ceļam uzminat kas notika??? Koferi sāka niķoties. Ejot ārā no lidostas viens no viņiem izdomāja mistiski apgāzties, vēlāk autobusā tas pats nelietis atkal apgāzās.. Braucot uz Eidhovenas centru sapratām, ka esam nokavējušas visus ieplānotos vilcienus, tāpēc nācās improvizēt. Eidhovenas stacijā iestiprinājāmies ar bezmaksas mini bezalkoholiskajiem sidriņiem, un devāmies testēt biļešu automātus, kuri mūs brutāli atšuva.. tāpēc mēs atradām jauku tanti, kura mums pārdeva biļetes TIKAI ar 50centu uzcenojumu un pat saplānoja mūsu tālāko maršrutu līdz Lelystad stacijai, šis plāns izgāzās jau pēc vienas pieturas Amsterdamā. Pa ceļam uz Amsterdamu, atkal, koferi sāka niķoties, iedomājaties, tas paņēma un uzkrita virsū Dutch tantei. Laikam nav vērts pieminēt, ka koferus dabūt iekšā un ārā no vilciena bija Bergmaņa cienīgs uzdevums.

Kates nerātnais draudziņš (aww)

Iekāpjot pēdējā vilcienā tam, laikam, radās tehniskas problēmas, vagonos pazuda gaisma, tas paripoja tikai 5m uz priekšu un viss, protams, ka angļu valodā neko neizskaidroja, bet viss beidzās skaisti, nonācām Lelystad’ē tikai 2h vēlāk nekā bijām paredzējušas.

Tad nu iekāpām pirmspēdējā autobusā uz Drontenu, bet aizbraucot jau līdz pirmajam līkumam, viens no koferiem izlēma atstāt autobusa viesmīlīgās telpas, tēmējot tieši uz durvīm.. mums par laimi durvis bija aizvērtas, bet turpmākās 20min pieskatījām nerātnos ceļa biedrus uzmanīgāk.

Visbeidzot 7 vakarā (NL time) nokļuvām vietā, kuru nākošo mācību gadu sauksim par savām mājām, bet tās vēl nebija beigas, jo bija jābrauc ar vēl vienu autobusu līdz jaunajām mājām, diemžēl šis autobuss kursēja tikai vienu reizi stundā.

Mēs zinājām, ka kavējam norunāto tikšanos ar kādu skolā, kurš mums parādītu, kur mēs dzīvojām, sākām uztraukties, ka nebūs kur pārlaist nakti, un sākām jau plānot alternatīvas kā būtu, ja būtu.

Kad beidzot sagaidījām autobusu un izkāpām savā pieturām sapratām ko nozīmē īsta lauksaimniecības universitāte, ne tikai pēc izskata, bet arī pēc ne visai patīkamā lauku aromāta. Par to īpaši neuztraucāmies un diezgan ātrā tempā devāmies uz stikloto ēku, kad booooooooooom… ceļa seguma maiņa!!!!

Sliedes

Mēģinājām visādi – stumt, grūst, nest un mest mūsu smagsvara ceļabiedrus, bet mūsu vārgajām rociņām 30m līdz skolai šķita kā noskriet maratonu karstā vasaras dienā.. nu neko.. kad galvā nāca ideja – pie skolas ir uzbūvētas puķudobes ar betonētām maliņām, uz kurām ar divu sievu spēku uzgrūdām koferus un devāmies līkumotā ceļā uz skolu.

Beidzot sasniegušas skolu veiksme mums uzsmaidīja, viena no skolas internacionālās komandas darbiniecēm Anja tieši devās mājup. Nabaga cilvēks bija šokēts no tā ko viņa redzēja, divas Latviešu jaunietes nokrāvušās kā ēzeļi Tibetā. Viņa mums noorganizēja transportu līdz kojām, kuras atrodas 500m no skolas, un iedeva mazu ieskatu par to, ko esam nokavējušas (Drontenā visiem bija jāierodas 22.augustā), iedeva mūsu jauno māju atslēgas un t-kreklus, kuri mūs sadalīja krāsu grupās.

Ierodoties kojās jaunie kaimiņi jau testēja Nīderlandiešu alu, spēlēja beer pongu un čaloja ap kopīgu galdu. Tikmēr mēs iekārtojāmies savā jaunajā istabiņā, ievērtējām virtuvi, dušu, tualeti un mazgājamo telpu – viss ir diezgan skaisti. Satikām arī vienīgo dzīvokļa biedreni, vācieti, kuru jau šodien vairs nepazinām, jo viņai vairs nebija rozā jakas! Iekārtojušās devāmies iepazīties ar jaunajiem kursabiedriem, iepazināmies ar kanādieti, kurš izskaidroja, ka pagaidām šeit atrodoties kanādieši, vācieši, ungāri, amerikāņi un franči. Tā nu runājoties noskaidrojām, ka ballīte virzās uz vietējo bāru, nolēmām pievienoties, jo piesolīja divus bezmaksas aliņus. Ceļā uz bāru cītīgi mēģinājām iegaumēt atpakaļceļu, bet iepazināmies ar vienu francūzi, kurš solījās mums atrast Franču valodas privātskolotāju. Nonācām bārā, dabūjām „labāko” zīmogu uz rokas (krustu), un devāmies pēc brīvā alus. Brīvais alus tika iepildīts 0,33l glāzītēs, bijām vīlušās, bet pēc garās dienas alus labi veldzēja slāpes. Par cik bijām diezgan nogurušas ballīti atstājām diezgan ātri, nodomājām, ka mums jau būs vēl daudz laika, lai tam bāram nonestu jumtu, tad nu devāmies mājās. Kā Jūs domājat, mēs atcerējāmies atpakaļceļu? Pareizi, ka NĒ! Runājoties ar francūzi daži pagriezieni bija paslīdējuši garām, tad nu metām mazus apļus, pastaigājāmies mežā pilnīgā tumsā, bet kaut kā savu mīļoto izgaismoto pili atradām… un ieslīdējām dziļā sapņu pasaulē.

24. augusts.

Pamodāmies super mīkstajās gultās un jā, nezinām, cik ilgi šo lielisko „ekstru” izturēsim. Varbūt būs jāpārvācas gulēt uz zemes.

Izpētījām zaļo fakultāti. Zane izcēlās ar dutch valodas zināšanām un gandrīz iesoļoja vīriešu tualetē. Savādāk viss pa smuko. Nu skola vairs nešķiet tik sarežģīta un milzīga. Pasēdējām arī pirmajās nodarbībās (tās bija saistībā ar sadzīviskām lietām -reģistrēšanos Drontenā, bankas konta atvēršanu, dzīvošanu campus’ā). Šodien bija arī mūsu pirmais iepirkšanās piedzīvojums veikalā, kurš atgādināja Latvijas „Super netto”. Sapirkāmies zināmas un nezināmas lietas, ceram, ka būs ēdamas. Uztaisījām pirmo normālo maltīti (jo iepriekš dzīvojām tikai uz maizītēm, pīrādziņiem un bulciņām).

CAH DUAS

Campus

Tas īsumā arī viss, pagaidām. Ja nu gadījumā, jums, lasot šo visu paliek mūsu žēl vai vēlaties mūs ļoooti iepriecināt, tad savus ziedojumus, laba vēlējumus un mīlestības apliecinājumus varat sūtīt uz:

Kate & Zane,

Ir. H. Van Hartenstraat 51c;

8253 CT Dronten;

The Netherlands;

Mums jūsu pietrūkst!

Bučaaas,

Meitenes no 51c