Šodien bijām apskatīties un iepazīt mūsu skoliņas lopu fermas un laukus, kuros tiek audzēti visādi labumi!
Labākais ko redzējām aitas zildupses 😀 
Dank u voor uw aandacht!
Kate&Zane
Monthly Archives: augusts 2012
Kindercarnavalsoptochtvoorbereidingswerkzaamheden
Oink, draugi!
Hoe gaat het?
Vakar atzīmējām savu vienas nedēļas jubileju Drontenā! Lai gan esam te tikai salīdzinoši nesen, katra diena atklāj daudz jauna, smieklīga un neierasta.
Vispirms vēlējāmies pastāstīt, ka piedzīvojām jau pirmo pilnīgi bezjēdzīgo lekciju (kaut gan mācības vēl pat nav sākušās). Jā, mums stāstīja par kaut kādiem gideoniem (kas viņi ir nedzirdējām, ko viņi dara arī ne, jo kopā ar ungāriem un francūžiem visu laiku šokējāmies par nodarbību. Ja nu kas, runa ir par reliģiju). Mums katram iedeva pa bībelei un beigu beigās tas viss atgādināja tos pacanus, kas Latvijā pārdod reliģiskas grāmatas uz ielām. Vienīgais, mums par to nelika maksāt. Kate savu bībeli atdeva atpakaļ abiem opjiem, lai viņi var viņu iedot kādam, kurš viņu tiešām grib lasīt. Šāda stila nodarbības gan nevajadzētu iekļaut augstākā līmeņa mācību iestāžu grafikos. Ja cilvēks gribēs, viņš pats tos opjus atradīs un bībeli dabūs.
Otrā interesantā lieta ir dutch valoda. Piemēram, gleznotāju Vincentu van Gogu, kurš orģināli ir nācis no Nīderlandes šeit izrunā kā Vincentu van Hohu!!! Viņiem nav burta “g”!!! Visi “g” ir jāizrunā kā “h”! Līdz ar to “h” ir šīs valodas raksturīgākā skaņa! Piemēram, pilsēta ar nosaukumu Wageningen šeit izrunājas kā Wahhheninhhhen! 😀
Vēl šeit topā ir randomā sveicināšanās! Sākumā ir grūti pierast, ka tevi sveicina pilnīgi nepazīstami cilvēki, bet kaut ko līdzīgu jau piedzīvojām pagājušogad Beļģijā. Tomēr pilsētā tas ir neierastāk. Un jā, šis sveiciens vienmēr izklausās pēc “oink”, tā, ka ja brauciet ciemos, nebīstieties ja lieli nīderladieši jums saka “Oink!”, un droši atbildat tāpat! 🙂
Vienmēr jūsu,
Kate & Zane
Ekskursija No.1
Sveiki mīļie lasītāji atkal esam klāt ar jaunākajām ziņām par dzīvi Nīderlandē!
First things first – svarīgākais notikums no vakardienas ir tas, ka mājupceļā no Drontenas centra, kur, starp citu, nodevām pudeles, satikām divus jaunus draugus – Džonatanu un Zilo, viņi ieraugot mūs uzreiz skrēja bildēties, it kā esot fotomodeļi…
Zane ar jaunajiem draugiem
Vakar vakarā laukā ne kas īpašs nenotika, tāpēc izdomājām, ka iesim agri gulēt, jo šodien jau 7:45 bija jābūt uz strīpas, bet diemžēl miegs ap 22:00 nenāca ciemos, tad izdomājām mazliet paspēlēt GM.. kā rezultātā diezgan ilgi sēžot uzstādījām absolūto rekordu (171281!!!!) .. bet tagad kādam laikam pietiks xD
Tad nu, kā jau minējām, šorīt agri piecēlāmies un devāmies uz autobusu, kurš mūs aizveda uz sēklu ražošanas un izpētes kompāniju “Nickerson Zwaan”, kur jauki vīrieši mūs iepazīstināja ar savu uzņēmumu, kā arī pastāstīja procesu, kā viņu produkts kļūst par tādu kāds viņš ir. Pastaigājot ražošanas cehā sapratām, ka tādas štellītes Latvijā neredzēt. Pēc pastaigas uzņēmuma personāls bija tik jauks, ka sagādāja mums pusdienas.. piestūmušies ar burgermaizi un brītiņu pačillojuši devāmies uz nākošo kompāniju.
uzņēmums No.1
Nākošais uzņēmums uz kuru devāmies (VNK Herbs), no fermeriem iegādātos augus pārstrādāja gan garšvielās, gan medicīnai noderīgos elementos. Viņi savu uzņēmumu prezentē katru gadu CAH Dronten’as internacionālajiem studentiem. Nogaršojām arī dažus viņu ražotos garšaugus un garšdzīvniekus… jā, mēs ēdām kaltētus tārpus!
Tārpiņi nom, nom
Visā visumā interesanti pavadīta diena, daudz jaunu zinību esam ieguvušas arī par Nīderlandes lauksaimniecisko ražošanu..
un ne tikai.. ir jau radušies savi stereotipi par to kā izskatās Nīderlandietis – liels ar lielām ausīm! Tāpēc meitenes, ja negribiet lielu un lielausainu bērnu, labāk nepinieties ar nīderlandiešiem! 😀
Paldies par uzmanību, Jūs mīļās – Kate & Zane
bučas 🙂
Integrējamies
Čau visiem!
Mums ir pāris svaigi jaunumi no Nīderlandes: Pirmais ļoti svarīgais jaunums ir, ka vakarnakt ballītē ēdām ļoti zaļas krāsas sieru. Bet tā kā dzīvas vēl esam, tad viss ok. Bija garšīgs.
Nom Nom Nom
Vēl šodien dabūjām savas mācību grāmatas. Secinājumi: Daudz un smagas. Cerams, nebūs visas jāizlasa. Dažas izskatās garlaicīgākas par citām, bet ir arī kaut kas jēdzīgs. Tagad jūtamies nereāli krutas, jo mums plauktā stāv grāmatas no kurām neko nesaprotam 😀 Pagaidām, nesaprotam!!!
Viens komplekts + viena iztrūkstoša grāmata 56euro vērtībā – tātad bieza 😦
Un pati svarīgākā lieta integrācijas procesā, lai justos kaut necik līdzīgi nīderlandiešiem – velosipēds! Šodien iegādājāmies vienu smuku, zilu mazulīti. Tagad mācamies ar viņu apieties. Dutch people ir iemācījušies uz velo darīt visu, ko mēs, parastie mirstīgie, varam darīt ejot kājām. Šodien redzējām pārīti, kuri pastaigājās rociņās uz velosipēda. 😀
Zane uz mazuļa
- Kate uz mazuļa ar skaistu burkānu lauka ainavu
Bučas visiem :*
Kate un Zane
Sadzīves preces
Nopirkām piemērotus miskastes maisiņus savām miskastēm 😀
maisiņš miskastē
maisiņš uz Zanes
Visi logi vaļā
Starp citu, dzīvojot te tikai 2 dienas esam pamanījušas, ka visām holandiešu mājām ir viena, ļoti tipiska iezīme – viņām var redzēt cauri! Logi ir nepierasti lieli un, galvenais, neierasti neaizklāti mūsu latviešu dabai… tā nu mēs gribot negribot redzam (nevaram nepalūrēt!) visu, ko viņi tur savās mājās dara, kā iekārtojušies utt. Jāsaka gan, ka mūsu campus māja nav labāka. Logs mums istabā viens un ne pārāk liels, bet tāpat ikreiz, kad kāds paiet garām, normāli noraustamies. Pietrūkst aizkaru, jo no ārpuses visi staigā gandrīz gar pašu logu var redzēt pilnīgi visu! Superīga atklātība. Laikam ilgi nespēsim pie tā pierast.
P.S. Tāpat gan jāpiemin, ka mūsu lūrēšana holandiešu logos parasti beidzas ar latvian-dutch acu kontaktu un ātru mūsu novēršanos!
K&Z
Tīrības diena.
Šodien piecēlāmies ar domu, ka nu ir pienācis mūsu laiks iegādāties Nīderlandiešu populārāko pārvietošanās transportu – velosipēdu!
Diemžēl, kad beidzot izlēmām doties uz veikalu, kur it kā varot nopirkt velosipēdus par 50euro, sāka līt.. nu neko, negaidīsim jau stundām ilgi kamēr pārstāj līt, izdomājām iztirīt savu istabu kā arī dažas koplietojamās telpas, rezultātā – ap 20 iesūktu zirnekļu (šonakt ceram, ka otrā stāva zirnekļi neizdomās rīkot revolūciju un neuzbruks mums)! Kad viss bija padarīts un jutāmies lepnas par to, laiks arī bija noskaidrojies un varējām doties velosipēda meklējumos.
Aizejot līdz veikalam un ieraugot diezgan astronomiskās cenas nodomājām, ka te jau diezvai ir tā sauktie second-hand velosipēdi, tomēr pakonsultējoties ar veikala darbinieku viņš mūs aizveda uz garāžu, kur tie visi spīdīgi stāvēja… diemžēl cena mūs neapmierināja un skumjas devāmies mājup..
Kādu laiku patērējušas interneta vidē nolēmām dotes uz Drontenas centru meklēt kartupeļus, kas mums arī izdevās, kā arī Drontenas centrs mūs patīkami pārsteidza, izrādās, ka šeit nav tādi lauki kā bijām iedomājušās, ir diezgan daudz veikalu, kuros var iegādāties sev tīkamas preces. Mēs, protams, pēc ne visai patīkamā dienas sākuma meklējām iespējas kā izklaidēt sevi un, protams, ka arī atradām.. bērnu rotaļlietu nodaļā!
SpiderZane
SpiderKate
Pamatīgi uzjautrinājušās nopirkām sev nepieciešamos produktus un devāmies mājās vakariņot..
romantika
Nav jau tā, ka tikai dzeram, vienkārši lielie šķīvji neietilpa fotogrāfijā!
Vēljoprojām ik pa laikam uzlīst, bet mēs domājam, ka tas netraucēs kārtējam vakara piedzīvojumam..
Paldies par uzmanību 🙂
Vienmēr Jūsu mīlošās – Kate & Zane
Pirmie piedzīvojumi Nīderlandē.
Sveiki mīļie draugi.
Tā kā esam slinkas un negribam savus piedzīvojumus katram no Jums atkārtot 100x, tad nu izveidojām šo blogu, kurā varēsiet uzzināt kā mums iet svešajā zemē.
Kā jau Jūs zinat 23.augustā ar lielām bēdām pametām Jūs. Ar lielām pretrunām aizvilkāmies līdz lidmašīnai, kura, starp citu, bija rozā. Lidmašīnā apsēdāmies blakus Krievu jauneklim ar seksīgāko frizūru ever. Lidmašīnas pilots piekopa agresīvo lidošanas stilu, bet ar to visu ieradās Eindhovenā 30min par vēlu. Jāpiemin, ka īsi pirms nolaišanās pilots izlēma lidot augšup nevis lejup.
Čoinais frizūriņš
Kate pie rozā bumbuļa!
Saņemot savus „heavy” koferus secinājām, ka tie ir kļuvuši daudz smagāki. Tad nu devāmies uz pirmo autobusu, pa ceļam uzminat kas notika??? Koferi sāka niķoties. Ejot ārā no lidostas viens no viņiem izdomāja mistiski apgāzties, vēlāk autobusā tas pats nelietis atkal apgāzās.. Braucot uz Eidhovenas centru sapratām, ka esam nokavējušas visus ieplānotos vilcienus, tāpēc nācās improvizēt. Eidhovenas stacijā iestiprinājāmies ar bezmaksas mini bezalkoholiskajiem sidriņiem, un devāmies testēt biļešu automātus, kuri mūs brutāli atšuva.. tāpēc mēs atradām jauku tanti, kura mums pārdeva biļetes TIKAI ar 50centu uzcenojumu un pat saplānoja mūsu tālāko maršrutu līdz Lelystad stacijai, šis plāns izgāzās jau pēc vienas pieturas Amsterdamā. Pa ceļam uz Amsterdamu, atkal, koferi sāka niķoties, iedomājaties, tas paņēma un uzkrita virsū Dutch tantei. Laikam nav vērts pieminēt, ka koferus dabūt iekšā un ārā no vilciena bija Bergmaņa cienīgs uzdevums.
Kates nerātnais draudziņš (aww)
Iekāpjot pēdējā vilcienā tam, laikam, radās tehniskas problēmas, vagonos pazuda gaisma, tas paripoja tikai 5m uz priekšu un viss, protams, ka angļu valodā neko neizskaidroja, bet viss beidzās skaisti, nonācām Lelystad’ē tikai 2h vēlāk nekā bijām paredzējušas.
Tad nu iekāpām pirmspēdējā autobusā uz Drontenu, bet aizbraucot jau līdz pirmajam līkumam, viens no koferiem izlēma atstāt autobusa viesmīlīgās telpas, tēmējot tieši uz durvīm.. mums par laimi durvis bija aizvērtas, bet turpmākās 20min pieskatījām nerātnos ceļa biedrus uzmanīgāk.
Visbeidzot 7 vakarā (NL time) nokļuvām vietā, kuru nākošo mācību gadu sauksim par savām mājām, bet tās vēl nebija beigas, jo bija jābrauc ar vēl vienu autobusu līdz jaunajām mājām, diemžēl šis autobuss kursēja tikai vienu reizi stundā.
Mēs zinājām, ka kavējam norunāto tikšanos ar kādu skolā, kurš mums parādītu, kur mēs dzīvojām, sākām uztraukties, ka nebūs kur pārlaist nakti, un sākām jau plānot alternatīvas kā būtu, ja būtu.
Kad beidzot sagaidījām autobusu un izkāpām savā pieturām sapratām ko nozīmē īsta lauksaimniecības universitāte, ne tikai pēc izskata, bet arī pēc ne visai patīkamā lauku aromāta. Par to īpaši neuztraucāmies un diezgan ātrā tempā devāmies uz stikloto ēku, kad booooooooooom… ceļa seguma maiņa!!!!
Sliedes
Mēģinājām visādi – stumt, grūst, nest un mest mūsu smagsvara ceļabiedrus, bet mūsu vārgajām rociņām 30m līdz skolai šķita kā noskriet maratonu karstā vasaras dienā.. nu neko.. kad galvā nāca ideja – pie skolas ir uzbūvētas puķudobes ar betonētām maliņām, uz kurām ar divu sievu spēku uzgrūdām koferus un devāmies līkumotā ceļā uz skolu.
Beidzot sasniegušas skolu veiksme mums uzsmaidīja, viena no skolas internacionālās komandas darbiniecēm Anja tieši devās mājup. Nabaga cilvēks bija šokēts no tā ko viņa redzēja, divas Latviešu jaunietes nokrāvušās kā ēzeļi Tibetā. Viņa mums noorganizēja transportu līdz kojām, kuras atrodas 500m no skolas, un iedeva mazu ieskatu par to, ko esam nokavējušas (Drontenā visiem bija jāierodas 22.augustā), iedeva mūsu jauno māju atslēgas un t-kreklus, kuri mūs sadalīja krāsu grupās.
Ierodoties kojās jaunie kaimiņi jau testēja Nīderlandiešu alu, spēlēja beer pongu un čaloja ap kopīgu galdu. Tikmēr mēs iekārtojāmies savā jaunajā istabiņā, ievērtējām virtuvi, dušu, tualeti un mazgājamo telpu – viss ir diezgan skaisti. Satikām arī vienīgo dzīvokļa biedreni, vācieti, kuru jau šodien vairs nepazinām, jo viņai vairs nebija rozā jakas! Iekārtojušās devāmies iepazīties ar jaunajiem kursabiedriem, iepazināmies ar kanādieti, kurš izskaidroja, ka pagaidām šeit atrodoties kanādieši, vācieši, ungāri, amerikāņi un franči. Tā nu runājoties noskaidrojām, ka ballīte virzās uz vietējo bāru, nolēmām pievienoties, jo piesolīja divus bezmaksas aliņus. Ceļā uz bāru cītīgi mēģinājām iegaumēt atpakaļceļu, bet iepazināmies ar vienu francūzi, kurš solījās mums atrast Franču valodas privātskolotāju. Nonācām bārā, dabūjām „labāko” zīmogu uz rokas (krustu), un devāmies pēc brīvā alus. Brīvais alus tika iepildīts 0,33l glāzītēs, bijām vīlušās, bet pēc garās dienas alus labi veldzēja slāpes. Par cik bijām diezgan nogurušas ballīti atstājām diezgan ātri, nodomājām, ka mums jau būs vēl daudz laika, lai tam bāram nonestu jumtu, tad nu devāmies mājās. Kā Jūs domājat, mēs atcerējāmies atpakaļceļu? Pareizi, ka NĒ! Runājoties ar francūzi daži pagriezieni bija paslīdējuši garām, tad nu metām mazus apļus, pastaigājāmies mežā pilnīgā tumsā, bet kaut kā savu mīļoto izgaismoto pili atradām… un ieslīdējām dziļā sapņu pasaulē.
24. augusts.
Pamodāmies super mīkstajās gultās un jā, nezinām, cik ilgi šo lielisko „ekstru” izturēsim. Varbūt būs jāpārvācas gulēt uz zemes.
Izpētījām zaļo fakultāti. Zane izcēlās ar dutch valodas zināšanām un gandrīz iesoļoja vīriešu tualetē. Savādāk viss pa smuko. Nu skola vairs nešķiet tik sarežģīta un milzīga. Pasēdējām arī pirmajās nodarbībās (tās bija saistībā ar sadzīviskām lietām -reģistrēšanos Drontenā, bankas konta atvēršanu, dzīvošanu campus’ā). Šodien bija arī mūsu pirmais iepirkšanās piedzīvojums veikalā, kurš atgādināja Latvijas „Super netto”. Sapirkāmies zināmas un nezināmas lietas, ceram, ka būs ēdamas. Uztaisījām pirmo normālo maltīti (jo iepriekš dzīvojām tikai uz maizītēm, pīrādziņiem un bulciņām).
CAH DUAS
Campus
Tas īsumā arī viss, pagaidām. Ja nu gadījumā, jums, lasot šo visu paliek mūsu žēl vai vēlaties mūs ļoooti iepriecināt, tad savus ziedojumus, laba vēlējumus un mīlestības apliecinājumus varat sūtīt uz:
Kate & Zane,
Ir. H. Van Hartenstraat 51c;
8253 CT Dronten;
The Netherlands;
Mums jūsu pietrūkst!
Bučaaas,
Meitenes no 51c
sprindzē presi 